2013. gada Latvijas dabas simboli

Ik gadu dabas pētnieku biedrības izvēlas augu un dzīvnieku sugas, kas ir cienīgas nest gada sugas vārdu. Tas ir ne tikai pagodinājums šo sugu pārstāvjiem, bet veids, kā pievērst plašāku sabiedrības uzmanību konkrētajām sugām, kas nenoliedzami ir īpašas, lai tiktu šādi pagodinātas. 

2013. gada dabas simboli:

• Gada dzīvnieks - Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis), kas ir vienīgais bruņurupuču kārtas pārstāvis Latvijā.
  Tas ir neliela izmēra bruņurupucis, kurams karapakss (muguras bruņa) ir tumši pelēks vai melns ar sīkiem, dzeltenīgiem, dzeltenīgi baltiem plankumiem. Starp priekškāju un pakaļkāju pirkstiem ir peldplēve. Tēviņi no mātītēm atšķiras ar garāku, resnāku asti, kā arī tiem acs varavīksne ir sarkanīgi brūnā krāsā. Pārtiek no abiniekiem, zivīm un ūdens bezmugurkaulniekiem. 

• Gada putns - kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīle, kas ligzdo tundrā, bet laikā no novembra līdz maijam uzturas Baltijas jūrā. Ja jūra nav aizsalusi, Latvijas teritoriālajos ūdeņos uzturas ap septiņiem procentiem visas Baltijas jūras ziemotāju. Ceļošanas laikā arī liela daļa Vācijas, Polijas, Zviedrijas un Lietuvas ūdeņos ziemojušo kākauļu apstājas Irbes šaurumā.

• Gada kukainis - raibspārnu smiltājsisenis (Oedipoda caerulescens) ir 1,5 – 3 centimetrus garš, slaids kukainis ar gareniski izstieptu ķermeni un labi attīstītām aizmugurējām lēcējkājām un diviem samērā īsiem taustekļiem galvas priekšpusē. Lidojumā kļūst labi redzami tā koši zilie aizmugurējie spārni, kuru dēļ raibspārnu smiltājsisenis ir uzskatāms par vienu no skaistākajiem Latvijas taisnspārņiem. Vislabāk var novērot saulainā, karstā laikā vasaras otrajā pusē un rudens sākumā sausās, smilšainās un saules labi apspīdētās vietās. Raibspārnu smiltājsisenis ir Latvijā aizsargājama kukaiņu suga.

• Gada bezmugurkaulnieks - matonis (Gordius aquaticus)  ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips, kuru kāpuri ir dzīvnieku parazīti. Cilvēkam matoņi ir pavisam nekaitīgi. Matoņi jeb zirga mati pieder atsevišķam dzīvnieku tipam Nematomorpha, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē diegveidīgie. Matoņi iztraucēti izloka ķermeni un pat sasienas mezglā. Pieaugušus matoņus var redzēt lēni peldam ūdenī. Parasti to garums ir 10 līdz 15 centimetri, ķermeņa diametrs nepārsniedz vienu milimetru. Matoņi ir bieži sastopami visos iekšzemes ūdeņos, ko vien apdzīvo kukaiņi.

• Gada augs - stāvā vilkakūla  (Nardus stricta) - neliels (10-30 cm) daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas veido blīvu ceru. Ne velti sugai dots tik zīmīgs nosaukums - no cera atiet daudzi tievi, pastīvi stiebri un sarveidīgas, raupjas lapas, kas atgādina vilka kažoka asos akotmatus. Ja vilkakūla paliek nenopļauta vai nenoganīta, tā patiešām veido biezu kūlu - veco zāli. Vilkakūla nav aizsargājama suga un nav ietverta Latvijas Sarkanajā grāmatā, taču vilkakūlas zālāju platības sarūk, tāpēc visā Eiropas Savienībā tie ir iekļauti aizsargājamo biotopu sarakstā.

• Gada ģeoloģiskais objekts - Stiglavas atsegumi - dabas objekts, kurš izvietots Balvu rajona Šķilbēnu pagastā, Šeit 1996. gadā izveidots dabas liegums, bet no 2004.gada tā ir “Natura, 2000” Eiropas aizsargājamās teritorija 21 ha platībā. Liegumā tek Stiglavas upīte, kura ir izveidojusi gravu. Stiglavas gravā ir izteikti stāvas nogāzes, balto un brūni sārto devona smilšakmeņu atsegumi. Stiglavas krasta smilšakmens iezī, izveidojusies apmēram 4m dziļa ala. Gravas lejas daļā , kreisajā krastā, apskatāms Stiglavas dižakmens ar 28,7m³ lielu virszemes daļu. Stiglavas teritorijā sastopamas vairāk kā 60 dažādas augu sugas, vairākas no tām ir aizsargājamas. Stiglavas grava ir bagāta ar dzelzs avotiem.